Kā man patīk labas pārvērtības! Tas ir tik patīkami redzēt, kā jau sen apnikusi lieta var uzplaukt no jauna un iekarot tavu sirdi. Tieši tas ir noticis ar mani šajā reizē, jo par rezultātu esmu pilnīgā sajūsmā!
Šo JYSK kumodi man nopirka vecāki, kad man bija 15. Tajā pašā vakarā man to arī vajadzēja salikt (mans ašais temperaments), bet nevienam nebija par to interese, tāpēc ķēros vērsim pie ragiem pati. Tā nu es arī viņu saliku, tiesa, ar nelielu palīdzību. Vienīgais, kas nogāja greizi - es salauzu vienu no dēlīšiem, kas ir starp atvilktnēm. To spraugu noteikti daži jau pamanīja. :D To plānoju drīzumā aizstāt ar kādu protēzi, bet tikmēr vēl dzīvoju, kā līdz šim.
Kumodei ir 12 gadi, un manos nagos tā jau ir piedzīvojusi dažas pāvērtības. Pirmā bija virsmas pārkrāsošana ar koši sarkanu, spīdīgu krāsu, lai noslēptu kādus riņķus, kas bija palikuši no krūzītēm. Šis variants man tiešām ilgu laiku patika. Tad bija posms, kurā atvilktnes bija aplīmētas ar košām līmplēvēm, bet arī tas reiz izbeidzās un atgriezos tikai pie sarkanās virsmas.

Atkal bija pienācis laiks parmaiņām, bet šoreiz vēl pamatīgākām!
Mani rīki: krāsas rullītis, ota, veca acu lainera ota mazākajām detaļām, krāsas kokam, vannīte, cimdi, līmlenta, smalks smilšpapīrs un virsmu matojošs skočbraits, jaunie rokturi, urbjmašīna.


Pirmais, ko vajag izdarīt, ir virsmu "uzirdināt", lai krāsa labāk turētos klāt. Tā kā man bija spīdīga krāsa, to noteikti vajadzēja kārtīgi nomatēt, un tam izmantoju īpašo, matējošo skočbraitu. Pārējam varēju viegli pāriet pāri ir smalko smilšpapīru.
Tad arī var ķerties klāt foršākajai daļai - krāsošanai. Es izvēlējos virsmu krāsot melnā krāsā, tāpēc ar līmlentu vajadzēja nolīmēt precīzu līniju, lai to izdarīt būtu vienkāršāk. Smalkākās detaļas piekrāsoju ar vecu acu lainera otiņu.
Ar rullīti vislabāk krāsot lielos laukumus, jo tad krāsa tiks uzklāta visvienmērīgāk. Šķirbiņām un grūti piekļūstamām vietām vairāk noder otiņa. Kad bija kumode nokrāsota, jau parādījās liels prieks un gandarījums! Paveicās, ka kumodes kājiņas jau bija pelēkas - tagad beidzot tās arī piestāv pašai kumodei.
Pēdējais, kas palicis - pielikt rokturus. No papīra izgriezu tādu kā atvilktnes piegrieztni, lai precīzi un vienādi atzīmētu punktus, kuros jāurbj. Tad vien atlika tos izurbt un pielikt rokturus.

Man pašai ir tiešām liels prieks par pārvērtībām, kas man izdevās. Tik vienkārši, bet pilnīgi cits efekts un skats. Šajā tēlā tā noteikti iederās manā jaunajā guļamistabas interjerā.

Noteikti noskaties manas guļamistabas pārvērtības, ja vēl nepaspēji!


Ceru, ka šīs pārvērtības varēja, kā iedvesmot arī uzpucēt savas mēbeles!

Ar sveicieniem,
Anete