Tekstā meklējiet norādes (linkus) uz personu plašāku biogrāfisku apskatu.

Modes nami

Augstā mode piederēja elitārai publikai. Visizcilākie, ekstravagantākie un krāšņākie jūgendstila tērpu piemēri ir piederējuši bagātām, aristokrātiskām personām, un tie tika radīti slavenāko modes dizaineru ateljē. Tomēr tērpu forma saglabājās arī vienkāršāko pilsētas ļaužu apģērbā un lauku iedzīvotāju goda drēbēs. Tērpa kvalitāte un mākslinieciskais izpildījums bija tieši atkarīgs no pasūtītāja turības.
Modes preču tirdzniecība kļuva arvien internacionālāka, pateicoties izcilāko modes mākslinieku Čārlza Frederika Vorta (Charles Frederick Worth, 1825-1895) un Emīla Pingā (Emile Pingat, 1820-1901) darbībai, kuri piesaistīja klientus no visas Eiropas un Amerikas. Šajos modes namos darināja izsmalcinātus tērpus, izmantojot vislabākās kvalitātes zīdu, mežģīnes, kažokādas un izšuvumus. Starp 19. gs. beigu ievērojamākajiem modes saloniem minami: Vorta (Charles Frederick Worth (1825–1895), kura darbību bija pārņēmuši dēli Žans Filips (Jean-Philippe, 1856–1926) un Gastons (Gaston-Lucien, 1853–1924), angļu firma Redfērn (Redfern & Sons), Žaks Dusē (Jacques Doucet, 1853–1929), Žanna Pakēna (Jeanne Paquin, 1869-1956), māsas Kallo (Callot Soeurs), Pols Puarē, Lusila un daudzi citi. Katram no šiem saloniem bija savs stils. „Čārlza Redferna firma specializējās angļu kostīmos, māsas Kallo – mežģīnēs un sudrabainajā lamē auduma vakartērpiem. Šī firma piegādāja arī augstpapēžu kurpes a la Marie Antuanette un volānus svārkiem, kuri atgādināja Ludviķa XIV modi. Dusē modeļi bija tādas kā variācijas no Vato, Fragonāra un La Tūra, gleznām, kas bija Dusē kolekcijā.”[1]



Drēbnieki un universālveikali kopēja jaunākos piegriezumus. Iepirkšanās kļuva par visu sabiedrības slāņu jauno brīvā laika pavadīšanas un izklaides veidu. Savā ziņā to veicināja arī tramvaju un metro ieviešana pilsētas infrastruktūrā, kas atviegloja un paātrināja pārvietošanos pa pilsētu. Daudzi apģērbi bija nopērkami gatavi, piemēram, korsetes, lai iegūtu moderno siluetu.
Jūgendstila tērpu popularitāti veicināja dažādas slavenības, kuras šos tērpus valkāja ikdienā, uz skatuves, un bija arī to reklāmas sejas žurnālos un citur. Modernās Art Nouveau līnijas labāk par visiem uztvēra balerīna Luīze Fullere (Loïe Fuller, pilnajā vārdā Mary-Louise Fuller, 1862 -1928). Viņas virpuļviesuļa kustības centās attēlot un atdarināt ne tikai mākslinieki, bet visi citi kultūras pārstāvji.

Loïe Fuller, 1902

Viss ieguva ritmisku kustību, kuru plakātos labāk par visiem attēloja Anrī Tulūzs-Lotreks
(Henri Marie Raymond de Toulouse-Lautrec-Monfa, 1864-1901).

Henri de Toulouse-Lautrec, Moulin Rouge – La Goulue, 1891 (Albertina, Wien)

Tulūzs-Lotreks ļoti iedvesmoja daudzu mākslinieku radošo darbību, tajā skaitā arī Alfonsa Muhas plakāta gleznieciskumu. Muha daudzus savus darbus veltījis dižajai aktrisei Sārai Bernārai (Sarah Bernhardt, 1844-1923), „kuru augstu vērtēja kā viņas mākslinieciskā talanta dēļ, tā arī viņas radīto lielisko teātra tērpu dēļ. Viņa šuva Lafferjē salonā. Sāra Bernāra radoši pievērsās vēsturisko tērpu darināšanā, kurus viņai šuva pazīstamais teātra drēbnieks Freds”[2]. Viens no slavenākajiem darbiem, kuru Muha veltījis Sārai Bernārai ir serpenta aproce (1899), kuru darinājis juvelieris Žoržs Fukē (Georges Fouquet,
1858-1929).

Itāļu aktrise Eleonora Dusē
(Eleonora Duse, 1858–1924) ģērbās pie Žana Filipa Vorta.
Kaut arī sievietes figūra vēl bija korsetes savilkta, „1903. gadā balerīna Aisedora Dunkana (Angela Isadora Duncan, 1877–1927) dejoja brīvā, caurspīdīgā kleitā, tā sauktajā peplā (grieķu val. - peplos), bez korsetes un vaļa ūsām.”[3] Viņas atkailināšanās un avangardiskā uzstāšanās šokēja publiku. 1906. gadā Aisedora Dunkane izraisīja sensāciju ar Mariano Fortunī viņai radīto tuniku,[4] kuras stilistika vēlāk kļuva par viņas avangarda pazīšanās zīmi.

Photo by Elvira, 1903, Munich




[1] Иллюстрированная энциклопедия моды. -Прага: Артия, 1988. -С. 293.
[2] Turpat. -С. 300.
[3] Turpat. -С.302.
[4] Stevenson N.J. Modes vēsture. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. -76.lpp


*
Teksts no mana bakalaura darba "Jūgendstila mode Rīgā" teorētiskās daļas.
Papildināts ar vizuālo materiālu.